Vairums iedzīvotāju un uzņēmēju neorientējas juridiskajos jautājumos, taču diemžēl saskārušies ar spiedienu no parādu piedziņas kompānijām, nepamatoti maksā vairāk nekā ir parādā kreditoram.
Pārsvarā parādu piedziņas kompānijas pieprasa veikt maksājumus, kas sastāv no šiem elementiem:
1)pamatparāds – faktiski neapmaksātā rēķina vai preču pavadzīmes – rēķina pamatsumma;
2)līgumsods – no vienas puses, tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai parādnieku atturētu no saistības pārkāpuma. Visbiežāk līgumsodu aprēķina procentuāli no pamatparāda par katru kavēto dienu.
3)Parādu piedziņas izdevumi – konkrēti šī elementa pieprasīšana ir prettiesiska, vēl jo vairāk, šādās darbībās ir saskatāmas pat noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, jo krimināltiesību teorijā ir noteikts, ka pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu, vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības ir izspiešana, bet, protams, – ne visos gadījumos.

Citēšu vienas parādu piedziņas kompānijas darbinieces atbildi par to, kas īsti ir šie parādu piedziņas izdevumi: «SIA «dzēsts» ar savu darbību vai bezdarbību radīja zaudējumus SIA «dzēsts», kā rezultātā bija spiesti griezties pēc juridiska rakstura palīdzības [Parādu piedzinējs] SIA. Parāda piedziņas izdevumi satur tieši šo zaudējumus. Civillikums nosaka, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Ja ir nepieciešams atsevišķs rēķins par parāda piedziņas izdevumiem, mēs to varam izrakstīt no [Parādu piedzinējs] SIA puses un nosūtīt to Jums.»
No citāta izriet, ka parādu piedziņas izdevumi ir traktēti kā zaudējumi, kas nodarīti tam, kam nav nomaksāts parāds. Nedaudz iedziļinoties tiesību teorijā vēlos norādīt, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati:
1)tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa;
2)zaudējumu esamība;
3)cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Neviens parādu piedziņas kompānijas darbinieks ne tikai uz jurista, bet arī uz jebkura cilvēka uzdotu jautājumu par šiem trīs priekšnoteikumiem nespēj un arī nespēs sniegt argumentētu, juridiski korektu atbildi. Citēšu citas parādu piedziņas kompānijas darbinieka atbildi uz jautājumu, kādēļ parādniekam būtu jāveic maksājums uz šīs kompānijas norēķinu kontu: «Ņemot vērā to, ka uz pilnvaras pamata pārstāvam SIA «dzēsts», saskaņā ar Civillikuma noteikumiem Jums jāsamaksā mums parādu piedziņas izdevumi.» Taču cilvēkiem jāzina, ka Civilikuma 2304.pantā noteikts, ka pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašlaik valstī ir izveidojusies situācija, ka visas šīs kompānijas darbojas prettiesiski un apzināti maldina cilvēkus. Tieši minētā aspekta dēļ juristi aicina nepadoties šo kompāniju draudiem un neveikt parādu piedziņas izdevumu nomaksu.

Ielādēt vēl rakstus, kuru autors ir  haker
Load More In 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

8 iemesli, kāpēc uzņēmumam nepieciešams digitālais mārketings

Digitālais laikmets ir ieviesis jaunu mārketinga formu uzplaukumu, un uzņēmumi, kas neizma…