Es ļoti gribētu, lai mana mamma dabū sev portatīvo datoru. Kad jautāju kāpēc viņa sev tādu nepērk, viņa atbild, ka vispirms ir jāsamaksā rēķini un jānopērk ēdiens, bet pēc tam nekas īpašs nepaliek pāri. Arī patēvs nevar nopirkt mammai datoru, jo neredzīgiem cilvēkiem Latvijā ir grūti atrast darbu un jāiztiek ar pensiju. Mamma strādā skolā un, kad gatavojas stundām, lieto skolas datoru. Citreiz viņa pie datora mācās. Dažreiz viņa savus papīrus raksta ļoti ilgi un atnāk mājās vēlu. Citreiz viņa mums uztaisa pusdienas un aiziet uz skolu arī sestdienā, jo ir ļoti centīga. Skolas sargi ir pieraduši un, kad mamma iet mājās pirms pusvienpadsmitiem vakarā, prasa, vai tiešām viņa tik ātri visu padarīja. Vēl mamma strādā otrā darbā – lasa pieaugušajiem lekcijas par rokdarbiem. Tur jādemonstrē daudz attēlu un būtu nepieciešams portatīvais dators. Ja godīgi, tad mums mājās viens stipri vecs, lēns, stacionārais dators ir, bet pie tā vakaros mācāmies mēs ar māsu. Balsojiet par manu mammu!
Stāsts nedaudz aizkustināja. Ja arī Tev tas patika, uzspied šeit un nobalso arī Tu.
